LEONBERGERS

FCI standarts Nr.145

IZCELSMES VALSTS: Vācija

ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS:: 04.01.1996

PIELIETOJUMS: sargsuns, kompanjons un ģimenes suns.

FCI KLASIFIKĀCIJA:

2. grupa: pinčeri, šnauceri, molosi un Šveices ganu suņi
2.2. apakšgrupa: molosi, kalnu suņi
Bez darba spēju pārbaudes.

ĪSS VĒSTURISKS APSKATS:19.gadsimta trīsdesmito gadu beigās, četrdesmito sākumā, netālu no Štutgartes, Leonbergas pilsētas mērs Heinrihs Essigs sapāroja melnbaltu ņūfaundlendu šķirnes kuci ar Lielās Svētā Bernāra klostera patversmes tā saukto “Barija suni”. Vēlāk šie suņi tika pāroti ar Pireneju kalnu suni. Pārošanas rezultātā iegūva ļoti lielus suņus ar pārsvarā garu, baltu apmatojumu. Essiga mērķis bija iegūt lauvai līdzīga izskata suni. Lauva ir Leonbergas pilsētas heraldikas simbols.

Pirmie patiešām par “leonbergeru” sauktie suņi dzimuši 1846.gadā. Tie apvienoja sevī to škirņu labākās īpašības, no kurām bija cēlušies.

Tikai nedaudz vēlāk daudzi no šiem suņiem tika pārdoti visā pasaulē kā Leonbergas statusa simbols. 19.gadsmita beigās Bādenē-Virtembergā leonbergeri tika turēti galvenokārt kā zemnieku sētas suņi. Ļoti izslavēta bija šo suņu spēja sargāt un vilkt smagumus.

Abos pasaules karos un pēckara grūtajos laikos vaislas suņu skaits dramatiski samazinājās.

Šodien leonbergers ir lielisks ģimenes suns, kas atbilst visām mūsu modernās dzīves prasībām.

KOPĒJAIS IESPAIDS:
Atbilstoši sākotnējam pielietojuma mērķim, leonbergers ir liels, spēcīgs, muskuļots, taču arī elegants suns. Viņu raksturo harmoniska ķermeņa uzbūve un mierīga pašapziņa, taču tajā pašā laikā diezgan možs temperaments. Īpaši suņi ir ļoti spēcīgi un stipri.

PROPORCIJAS: Ķermeņa augstums skaustā attiecībā pret ķermeņa garumu 9 : 10.
Krūšu kurvja dziļums ir gandrīz 50% no skausta augstuma.

 

UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Kā ģimenes suns leonbergers ir piemērots partneris mūsdienu mājokļa un sadzīves nosacījumiem, kuru bez grūtībām var visur ņemt līdz un kurš ir izcils savā draudzīgumā pret bērniem. Viņš nav nedz bailīgs, nedz agresīvs. Kā pavadonis suns ir patīkams, paklausīgs un bezbailīgs visās dzīves situācijās. Īpašas prasības stabilam temperamentam ir:

  • ·        Pašpārliecība un nosvērtība
  • ·        Vidējs temparaments (ieskaitot rotaļīgumu)
  • ·        Vēlme pakļauties
  • ·        Labas mācīšanās un iegaumēšanas spējas
  • ·        Nejūtīgs pret troksni

GALVA: Kopumā vairāk dziļa, kā plata un vairāk iegarena kā smagnēja (drukna). Purna garuma attiecība prêt galvaskausa garumu ir aptuveni 1 : 1. Āda cieši pieguļoša, bez krokām.

GALVASKAUSA DAĻA:

Galvaskauss: skatoties no sāniem un priekšpuses nedaudz izliekts. Atbilstošs ķermenim un locekļiem, tas ir spēcīgs, bet ne smagnējs. Galvaskausa aizmugurējā daļa nav būtiski platāka, kā pie acīm.

PĀREJA: Skaidri redzama, bet mēreni izteikta.

PURNA DAĻA:
Deguns: Melns.

Purns: diezgan garš, nekad nesašaurinās; purna muguriņa vienmērīgi plata, nekad nav ieliekta, drīzāk nedaudz izliekta (romiešu deguns).

Lūpas: Cieši pieguļošas, melnas, lūpu kaktiņi noslēgti.

Žokļi/zobi: Spēcīgi žokļi ar teicamu, regulāru un pilnu šķērveida sakodienu, kur augšējā zobu rinda cieši nosedz apakšējo bez jebkādas atkāpes, 42 veseli zobi precīzi izvietoti žoklī atbilstoši zobu formulai (pieļaujams M3 trūkums); taisnais sakodiens ir pieļaujams; apakšžoklī ilkņu novietojums nav saspiests.

Vaigi: Tikai nedaudz attīstīti.

Acis: Gaiši brūnas līdz cik vien tumši brūnām iespējams, vidēji lielas, ovālas; nedz dziļi novietotas, nedz izvelbtas ; nedz tuvu, nedz tālu viena no otras novietotas; plakstiņi cieši pieguļoši, nerādot jebkādu konjunktīvu; acu baltumi (sklēras redzama daļa) nav sarkanīgi.

Ausis: augstu novietotas, ne pārāk tālu uz aizmuguri, nokarenas, vidēja lieluma, cieši pieguļošas galvai, gaļīgas.

Kakls: Viegli izlieks pāriet skaustā; vairāk garš, kā masīvs; bez pakakles.


ĶERMENIS:
Skausts: Izteikts, īpaši suņiem.

Mugura: Spēcīga, taisna, plata.

Jostas vieta: Plata, spēcīga, labi muskuļota.

Krusti: Plati, samērā gari, viegli noapaļoti, plūstoši pāriet astes pamatnē, nekādā gadījumā ne pārlieku masīvi.

Krūtis: Platas, dziļas, sniedzas vismaz līdz elkoņiem, ne pārāk mucveidīgas, drīzāk ovālas.

Vēders un apakšējā līnija: Tikai nedaudz pievilkta.

Aste: Ļoti bagātīgi apaugusi, kad suns ir mierīgs, aste nokarājas taisni uz leju, arī kustībā tikai viegli izliekta uz augšu un ja iespējams nekad netiek turēta augstāk par muguras līniju.

Kājas: Ļoti spēcīgas, īpaši suņiem.

PRIEKŠKĀJAS:
Priekškājas: taisnas, paralēlas un ne pārāk tuvu novietotas.

Lāpstiņas/ pleci: Gari, slīpi novietoti, neveido pārāk platu leņķi, labi muskuļoti.

Elkoņi: pieguļ ķermenim.

Pēdvidus: spēcīgs, stingrs, skatoties no priekšpuses - taisns, skatoties no sāniem – gandrīz vertikāls.

Priekšķepas: Taisni novietotas (nedz izvērstas uz āru nedz savērstas uz iekšu), noapaļotas , ciešas, pirksti labi izliekti; melni spilventiņi.

PAKAĻKĀJAS:

Pakaļkājas: skatoties no aizmugures pakaļkājas nav šauri novietotas, paralēlas; lecamās locītavas un ķepas nav nedz izvērstas uz āru nedz savērstas uz iekšu.

Iegurnis: slīpi novietots.

Ciskas: diezgan garas, slīpi novietotas, spēcīgi muskuļotas. Ciskas un apakšciskas veido izteiktu leņķi.

Lecamās locītavas: Spēcīgas, izteikts leņķis starp apakšcisku un pēdvidu.

Pakaļējās ķepas: Taisni novietotas, viegli iegarenas; pirksti izliekti; melni spilventiņi.

Gaita/Kustības: Plašas kustības jebkurā gadījumā, ar platu atvēzienu un atspērienu. Skatoties no priekšpuses pakaļkājas kustas vienā līnijā ar priekškājām gan soļojot ,gan rikšojot.

APMATOJUMS:

Apmatojums: no vidēji mīksta līdz asam (raupjam), biezs, garš, cieši pieguļošs, nekad nesadalās, ar skaidrām ķermeņa aprisēm ,neskatoties uz biezo pavilnu.Taisns, nedaudz viļņains pieļaujams; veidojošs krēpes uz kakla un krūtīm, īpasi suņiem; izteikts apmatojums uz priekškājām bagātīgas „bikses“ un uz pakaļkājām.

Krāsa: lauvu dzeltens, sarkans, sarkanbrūns, arī smilšu krāsa (palss, krēmkrāsa) un visas šo krāsu kombinācijas, vienmēr ar melnu masku. Melni matu gali pieļaujami, tomēr melnais nedrīkst aizsegt pamatkrāsu. Pamatkrāsas gaišākais tonis astes apakšpusē, krēpēs, priekškāju un pakaļkāju apmatojumā nedrīkst būt tik izteikts, lai tas traucētu harmonijai ar pamatkrāsu. Mazs balts laukumiņš vai svītra uz krūtīm un balts apmatojums uz pirkstiem ir pieļaujams.

LIELUMS:
Suņi: 72 – 80 cm, ieteicamais – 76cm,

Kuces: 65 – 75 cm, ieteicamais – 70 cm.

TRŪKUMI:
Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI:

  • ·        Bailīgi un agresīvi suņi,
  • ·       
  • ·        Brūns degungals
  • ·        Stipri izteikts pigmentācijas trūkums lūpam,
  • ·        Zobu trūkums (izņemot M3), pārkodiens vai nepilns sakodiens, vai citi sakodiena trūkumi,
  • ·        Acis bez jebkādas brūnās krāsas,
  • ·        Entropija, ektropija
  • ·        Aste izteikti gredzenā vai pārāk augstu uz muguras saritināta aste,
  • ·        Brūni spilventiņi,
  • ·        Auklveida vai izteikti sprogains apmatojums,
  • ·        Neatļautas krāsas (brūna ar brūnu degungalu un brūniem spilventiņiem, melns ar lāsumiem, melns, sudrabots, vilka krāsa),
  • ·        Pilnīgs maskas trūkums,
  • ·        Par daudz baltās krāsas (sniedzas no pirkstiem līdz pēdvidum), laukums uz krūtīm lielāks par plaukstu, balts citās vietās,

Jādiskvalificē jebkurš suns, kurš uzrāda fiziskās vai uzvedības novirzes no normas.

Jebkurš suns,kas skaidri uzrāda fiziskas vai uzvedības novirzes, ir diskvalificējams.


N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.